Cik pelna ziedojumu vācēji?

Ziedošana ir, iespējams, viens no labākajiem veidiem kā palīdzēt cilvēkiem, kam tas ir patiesi vajadzīgs. Protams, tikai pie nosacījuma, ka palīdzība tiek sniegta tiem, kam patiesi vajadzīga steidzamos gadījumos. Visās pārējās situācijās ir labi, ja cilvēkiem iedod, nevis zivi, bet makšķeri, lai viņi varētu sevi uzturēt paši arī turpmāk, nevis paļauties tikai uz labdarības palīdzību. Ziedojot naudu, iespējams, daudzi aizdomājas, cik liela daļa no ziedojumu naudas nonāk pie palīdzības saņēmējiem. Latvijas labdarbības organizācijas apgalvo, ka visa nauda 100% apmērā tiek pārskaitīta. Tāpat viņi apgalvo, ka administrācijas izdevumi tiek segti no citiem, atsevišķiem mērķziedojumiem, ko snied speciāli fondi, atbalsta programmas vai atsevišķi cilvēki.

Pasaules prakse liecina, ka administrācijas izdevumi labdarības organizācijām ir 10 līdz 20 procenti no kopējā budžeta. Tiesa, Rietumeiropā un ASV darba algas ir krietni lielākas, līdz ar to ir skaidrs, ka arī algu fondam ir jānovirza lielāki naudas līdzekļi. Tāpat arī jāņem vērā, ka ziedošanas kultūrai anglosakšu valstīs ir daudz dziļākas tradīcijas nekā Austrumeiropā un tur ziedojumu apmērs ir ļoti ieverojams. Latvijā daudzi uzskata, ka par visu ir jārūpējas valstij un privāta iniciatīva šajā jautājumā ir pat nosodāma. Ārvalstīs turpretim pastāv uzskats, ka katram ir jādara tik daudz, cik viņš var izdarīt.  Arī, piemēram, lielās universitātes  – Oksforda, Jēla, Kembridža ziedojumos ik gadu saņem vairākus miljonus eiro, taču to budžets jau sākotnēji ir vairāki miljardi eiro. Ieguldot prasmīgi naudu, hedžfondos un akciju tirgos universitātes ir spējušas savu pamatkapitālu ievērojami palielināt un to budžets ir lielāks nekā Latvijas valsts budžets.

Varam secināt, ka ideālā gadījumā visi naudas līdzekļi būtu jānovirza labdarībai, diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams. Latvijas situācija, kur parasto cilvēku ziedojumi caur banku aiziet pilnībā palīdzības saņēmējiem ir ideāla. No otras puses, jāatceras, ka daļa naudas tiek ziedota caur telefonu – piezvanot. Ja gribat ziedot pa telefonu, tad atceraties, ka noteikts procents no šīs naudas aiziet telekomunikāciju sakaru uzņēmumam, kas nodrošina līnijas uzturēšanu. Tas, cik lieli ir šie līdzekļi ir atkarīgs no komersanta godaprāta, taču varam aplēst, ka tie noteikti ir vismaz 10 – 20 procenti no kopējās summas. Atsevišķas organizācijas var uzskatīt, ka aizņemšanās un aizdevumi ir labs veids, kā palīdzēt citiem, taču tas ir ceļš uz pašlikvidāciju. Ja gribat palīdzēt citiem, mācieties veidot naudas plūsmu un rēķiniet līdzi saviem tēriņiem.

Ārzemēs, protams, ir bijuši gadījumi, kad liela daļa no ziedojumiem tiek izlietota nepareizi. Tajā pat laikā arī Latvijā ir bijuši gadījumi, kad tiek apzagtas baznīcas. Tas nozīmē, ka negodprātīgu cilvēku rīcībai nevajadzētu būt par iemeslu, lai liegtu palīdzību arī citiem. Tautas gudrība māca, ka dots devējam atdodas. Tātad, palīdzot citiem, mēs palīdzam arī paši sev, jo plašākā mērogā skatoties, mēs taču esam viens vienots organisms uz punktiņa – planētas zemes, kas rotē kosmosā. Palīdziet citiem, ja varat un arī Jūs saņemsiet palīdzību, kad tas būs patiešām vajadzīgs.