Brīvprātīgo darbs – iespējas un priekšrocības

Rietumeiropā un ASV brīvprātīgo darbs ir populārs, taču Latvijā ar to nodarbojas vien retais. Iespēja kādam palīdzēt vai iestāties par lietām, kas pašam liekas svarīgas un nesaņemt par to samaksu lielai daļai latviešu liekas tukša laika tērēšana.

Līdzdalības līmenis nevalistkajās organizācijās ir ļoti zems, kā rezultātā sabiedrības iestaiste sabiedriski un politiski svarīgos jautājumos ir minimāla. Izņēmums ir atsevišķu profesiju (skolotāji, ārsti) un pensionāru arodbiedrības, kas regulāri cenšas panākt sev lielāku atalgojumu un daļēji tas arī izdodas. Otra grupa, kas ar mērķtiecīgiem centieniem, t.sk. lobēšanu gūst vērā ņemamus panākumus ir zemnieki, taču viņi ir pieskaitāmi pie uzņēmējiem un līdzīgi kā skolotāji un ārsti darbojas tikai savu interešu vārdā. Brīvprātīgo darbs savā klasiskajā nozīmē ir paredzēts cilvēkiem, kas ir gatavi palīdzēt citiem, nevis tādēļ ka viņiem kāds to liktu to darīt, bet tādēļ ka tas liekas pareizi.

Tradicionāli brīvprātīgo darbs tiek realizēts attiecībā uz sabiedriski mazāk aizsargātiem locekļiem. Vientuļie pensionāri, mazturīgie iedzīvotāji un ģimenes ar maziem bērniem. Atbalsta sniegšana var notikt materiālā veidā – vācot ziedojumus vai nepieciešamās lietas vai gluži vienkārši parādot, ka viņi ir svarīgi. Daudziem invalīdiem un veciem cilvēkiem iespēja aprunāties ar citiem cilvēkiem ir daudz svarīgāka nekā materiālie labumi, ko sniedz brīvprātīgie darbinieki. Institucionālā līmenī šo funkciju mēģina nodrošināt sociālie darbinieki, taču viņu kapacitāte ir nepietiekama un viņa koncentrējas uz materiālās palīdzības nodrošināšanu.

Brīvprātīgo darbs sniedz iespēju satuvināties ar cilvēkiem, ko pretējā gadījumā dzīvē, visticamāk, nekad nesatiktu. Katrs mēs kādā brīdī būsim veci vai nevarīgi un brīvprātīga palīdzēšana ir kā ieguldījums nākotnē. Varam teikt, ka palīdzot citiem mēs uzlabojam savu karmu – ko sēsi to pļausi. Dziļākā nozīmē palīdzot citiem, mēs palīdzam paši sevi. Arī dāvinot dāvanas mēs jūtamies labi, jo redzam prieku dāvanas saņēmēja acīs. To var saukt par egoismu, jo iegūstam arī mēs paši, taču ieguvēji ir abas puses.

Brīvprātīgo darbs ārzemēs

Visbiežāk ar brīvprātīgo darbu nodarbojas jaunieši pēc vidusskolas, pirmajos studiju kursos vai pēc studiju beigšanas. Iesaistoties kādā labdarības akcijā vai strādājot brīvprātīgo programmās ārzemēs ir iespēja iepazīt citu valstu kultūru un reizē palīdzēt arī vietējiem. Skolas vai ūdensvada būvniecība Āfrikā, strādāšana par skolotāju Āzijā vai arābu zemēs. Šīs ir tikai dažas no iespējām, ko piedāvā organizācijas jauniešiem, kas vēlas piedalīties brīvprātīgo darbā. Svarīgi ņemt vērā, ka organizētāji apmaksā ceļa izdevumus, nodrošina dzīvesvietu, uzturu un atsevišķos gadījumos maksā arī simbolisku samaksu, lai nodrošinātu iespēju strādāt kā brīvprātīgajam ārzemēs. Nelabvēļi to mēdz saukt par tūrismu, taču atšķirībā no tūrisma brīvprātīgo darbā ieguvumi ir daudz, daudz lielāki.

Pamēģini arī Tu!